Avots
Ezerzeme
31. maijs 2011, 17:26
Robežnieku pagasta bibliotekāre Rita Kovaļevska katru apmeklētāju sagaida labā noskaņojumā un smaidīga. Tā ir tikai viena sīka nianse viņas darbā, bet ļoti svarīga, lai cilvēki gribētu šurp atgriezties vēl un vēl.
Vēl Rita daudz dara, lai bibliotēkai piesaistītu gan jaunus, gan gados vecākus lasītājus. Te tiek rīkoti konkursi, izstādes, citi pasākumi. Piemēram, šī gada sākumā tika sarīkota neliela un īslaicīga vietējo rokdarbnieču darbu izstāde. Savukārt jau martā Rita ar domubiedriem sarīkoja pasākumu bērniem “Ciemos pie pasakas”. Daži bērni tik dziļi iejutās pasakā, ka bija ar mieru dzīvot ar raganu, kura viņiem pieprasīja gan puķes stādīt, gan draugus zīmēt un citus darbus darīt. Pasaka beidzās skaisti — raganai radās draugi, viņa beidza raudāt, bet finālā visi cienājās ar našķiem pie pasakaini bagāta galda. Bibliotekāre šo pasākumu bija iniciējusi ar mērķi panākt, lai bērni vairāk ieinteresējas par pasakām, palasa arī citas, ne tikai to vienu, pēc kuras motīviem tika rīkots pasākums.
Reiz bibliotekāre sarīkoja lasīšanas konkursu, kuram balvas iegādājās par savu naudu. Kas ir garšīgāks — “Čupa-čups” vai šokolādes konfekte? Puika izlasīja vienu lapu, apēda “Čupa-čups”, vēl lapu — saņēma pretī šokolādes konfekti. Nākamajā dienā sastājās rinda mazo lasītāju — dārgs eksperiments sanāca, bet bibliotekāre meklē un meklē metodes, kuras uzrunātu jauno paaudzi, lai bērni vismaz uz kādu laiku atrautos no datora un pievērstos lasīšanai. Pēc Ritas vārdiem spriežot, jaunā paaudze lasa traģiski maz. Viņai ir pilnīga taisnība. Protams, gadās pa kādam izņēmumam, bet likumsakarība ir pretēja pieaugušo vēlmēm.
Rīta stundā mācību laikā jauno paaudzi bibliotēkā nesatikt, toties izdevās parunāt ar divām lasītājām. Kā man pastāstīja bibliotekāre, nedaudz nokavēju ar savu vizīti, jo mirkli iepriekš bijuši vēl četri bibliotēkas lietotāji, kuri arī padalītos savos iespaidos. Taču šajā laikā patiesi bibliotēkā valda nosacīts klusums — laukos sākusies pavasara un vasaras darbu sezona. Visi kaut ko stāda, ravē, ved ganībās lopus, remontē tehniku, vārdu sakot, raujas vaiga sviedros. Te ne līdz grāmatai. Tomēr lasītāji bibliotēkai ir, turklāt lasa arī vīrieši, par ko Rita ļoti priecājas.
Rita: “Uz šodienu kopš gada sākuma ir pārreģistrējušies 130 lasītāji, kas ir labs rādītājs. Grāmatu fonds ir pietiekams — vairāk kā 7000 vienību, plus periodika — gan pasūtītā, gan pašas atnestā, gan lasītāju dāvinājumi. Saliekot visu kopā, izvēle gana liela: “Ezerzeme”, “Latgales laiks”, “Subbota”, “Latvijas Avīze”, ”Marta”, “Ieva”, “Ievas Stāsti”, “Ilustrētā junioriem” bērniem un citi.”
Bijusī pedagoģe Marina Ignatjeva bibliotēku apmeklē regulāri. Viņa izņem vairākas grāmatas ik nedēļu, plus periodiku. Marina uzsver, ka bibliotēka ir ļoti nozīmīga ne tikai viņai, bet vēl daudziem pagasta ļaudīm, kuri šeit var izņemt grāmatas, avīzes, žurnālus lasīšanai un lietot internetu. Pat mācītājs šurp nāk. Šobrīd sieviete ir mājsaimniece, gaida rindā uz kursiem Nodarbinātības valsts aģentūrā un palīdz pieskatīt mazmeitu.
Marina: “Es pati labprāt palasu ziņas internetā, izmantoju interneta banku rēķinu apmaksai. Tagad prese dārga, vairs nav tie laiki, kad varēju atļauties pasūtīt daudzus preses izdevumus, jo tie bija nepieciešami darbam. Palielinoties cenām, ar katru gadu pasūtīto preses izdevumu daudzums saruka, vietā nāca internets un bibliotēka. Internets paver daudz jaunu iespēju: meklēju un pierakstu receptes, sarakstos ar citiem cilvēkiem, patstāvīgi mācījos angļu valodu, nedaudz pamācījos zviedru valodu, atkārtoju vācu valodu, jo maz kas — varbūt ārzemēs parādās darba iespējas. Pagaidām gan redzu, ka darba devējiem lielāka interese ir par gados jaunākiem cilvēkiem. Bibliotēkas pakalpojumi ir nepieciešami daudziem.
Mums paveicies ar bibliotekāri — Rita ir ļoti atsaucīga un palīdz katram, kurš pats pie datora netiek galā. Visiem zināms, ka grāmatas dārgas, bet gribas arvien jaunas un jaunas. Rita malacis! Viņa atved grāmatas no citām bibliotēkām. Priecājamies, kad pagasts iedala naudu jaunām grāmatām — tas ir ļoti nepieciešami, jo ne tikai bērni, bet arī mazbērni lasīs šīs grāmatas. Vispār gribētos, lai ir vairāk jaunu grāmatu, jo pašiem nopirkt nav iespēju nesamērīgo cenu dēļ.
Mūsu bibliotēka ir arī saziņas vieta, kurp cilvēki nāk un apspriež jaunumus, parunājas. Arī tas ir nepieciešams. Te regulāri notiek interesanti pasākumi, konkursi, projekti. Arī es tajos aktīvi piedalos. Starp citu, mans vīrs arī izmanto bibliotēkas pakalpojumus. Viņš ir bijušais mehanizators, internets un citas jaunās tehnoloģijas nesaista, toties viņš ļoti daudz lasa, pateicoties saviem skolotājiem. Tā ir vēl vecā audzināšana, mūsdienu jaunatne vairs nav tik kāra uz grāmatām.”
Bibliotekāre apstiprina Marinas sacīto — pagasta vīriešiem patiesi ir mazāka interese par internetu nekā sievietēm. Viņa nezina, kā to izskaidrot, viens no minējumiem ir tāds, ka sievietēm nav kompleksu, ja viņas kaut ko nezina datorā. Vīrietis visdrīzāk negribēs atzīt, ka viņš kaut ko nesaprot. Starp citu, arī vienā starptautiskajā pētījumā secināts, ka Latvijā internetu vairāk lieto sievietes nekā vīrieši.
Otra bibliotēkā satiktā lasītāja Inna Kozaka bibliotēku apmeklē reti, jo ir liela saimniecība un tur daudz darba. Toties bibliotēkas lietotāji ir viņas bērni: Jana šogad pabeidz 9. klasi, Māris — 4. klasi. Jana ir pabeigusi Indras mākslas skolu, Māris ir dejotājs. Lai gan ģimenei dators ir mājās, bez bibliotēkas bērni vienalga nevar iztikt. Tiesa, pati mamma atzīst, ka, salīdzinot ar viņas skolas gadiem, bērni lasa pamaz, bet tomēr lasa.
Inna: “Salīdzināt šodienas bibliotēku ar manas bērnības un jaunības laika bibliotēku ir tāpat kā salīdzināt dienu ar nakti. Tiesa, būdama skolniece, es pēc grāmatām gāju uz skolas bibliotēku, bet uz šo gāju vakaros kopā ar mammu, jo viņa šeit bija apkopēja. Kamēr mamma uzkopa telpas, es tepat uz vietas lasīju grāmatas.”
Izrādās, ka bibliotekāre nesavtīgi palīdz veciem cilvēkiem samazināt izdevumus par pakalpojumu apmaksu. Piemēram, viņa gādā, lai pensionāre vai pensionārs saņemtu “Lattelecom” rēķinus caur e-pastu un varētu veikt maksājumus internetā. Ne visi piekrīt šādai palīdzībai, jo agrāko gadu psiholoģija ir stiprāka par visiem citiem argumentiem.
Juris ROGA
