piektdiena, 2012. gada 21. decembris

Piparkūku smarža

Ziemassvētku priekšvakarā bibliotēkā tika ceptas piparkūkas, tika celtas piparkūku mājiņas.
Piparkūkas cepa 7. klases skolnieces ar skolotāju Irēnu Truskovsku.

 Visā bibliotēkā tobrīd valdīja klusums.
Klusums, jo piparkūku mājiņas celšanas process uz to brīdi bija atzīts par interesentāku nekā sēdēšana pie datora tai laikā, kad top kaut kas skaists un garšīgs ...
 




 

piektdiena, 2012. gada 7. decembris

Robežniekos ciemojas Piedrujas meistares


4. decembrī Robežniekos ciemojās Piedrujas meistares, kuras gatavo rotaslietas no pērlītēm.
Viņas ne tikai atveda pārādīt savus darbus, bet arī neatteicās pārādīt pašu rotaslietu tapšanas procesu.
Rotas varēja ne tikai apskatīt, bet arī nopirkt.
Pie kafijas tases tika apspriesti nākotnes plāni, kādi tie būs - laiks rādīs.

 

otrdiena, 2012. gada 4. decembris

Vēl kādu stundiņu varētu...

Avots:
Ezerzeme - (2012, 4. decembris)

Novembrī Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs Anatols Kauškalis sadarbībā ar laikrakstu “Ezerzeme” atkal devās pie lauku ļaudīm, lai izraisītu dziļāku interesi par fotogrāfiju. Šoreiz pildījām solījumu un braucām pie Robežnieku pamatskolas bērniem.
Atgādināšu, ka šoruden pirmie laimīgie bija Dagdas vidusskolas vecāko klašu ieinteresētie skolēni, kuriem Anatols novadīja īsu teorētisku un praktisku mācību kursu fotogrāfijā. Ja pilsētnieki mūs toreiz pārsteidza ar viņu vecumam dārgu fototehniku, tad Robežnieku skolēni izrādījās pārsteidzoši zinātkāri. Ne tikai klausījās atvērtām mutēm, bet paši aktīvi iesaistījās mācību procesā. Kad pienāca laiks doties projām, pirmā bērnu reakcija bija: “Pastrādājiet vēl kādu stundu ar mums...!” Protams, Anatols un skolēni apmainījās ar kontaktinformāciju, lai varētu sadarboties attālināti, bet ar to nepietiek. Mēs aicinājām jauno paaudzi būt vēl aktīvākiem, fotogrāfijas entuziastiem pašiem organizēties un lūgt pieaugušajiem palīdzību transporta jautājumā, lai vismaz reizi mēnesī varētu atbraukt uz Anatola vadītajām nodarbībām Krāslavā, kur ir pieejama arī mūsdienīga fotostudija. Ticam, ka pieaugušie jums, bērni, sniegs palīdzīgu roku, ja vien paši mācēsiet orga-nizēties. Vienmēr būs cilvēki, kuri gatavi ziedoties labai lietai, kā to dara Anatols.

Vēlēšanos tikties ar fotomākslinieku izteica arī Robežnieku skolotāju kolektīvs, kas bija negaidīts pārsteigums. Kopš sadarbojamies ar Anatolu, esam tik daudz kur bijuši, taču katrā vietā sastopamies ar kaut ko jaunu, kaut ko tādu, kas mūs mudina turpināt iesākto.

Anatols pedagogiem izstāstīja, ka viņu interesē fotogrāfijas kā mākslas attīstība: “Man pašam personīgi ļoti paveicās ar Ukrainas izglītības iestādi un skolotājiem, reti kuram tā paveicas. Esmu interesēts pulcināt ap sevi izglītotu domubiedru grupu, kuri vēlas izaugsmi, jo šodien pastāv kolosāla problēma. Jautā, kam gribi — sākumskolas, pamatskolas, vai vidusskolas au- dzēknim, trīsdesmitgadniekam vai pusmūžu sasniegušajam pieaugušajam — vairākums nezina nosaukt pasaulslavenus māks-liniekus, rakstniekus, nepārzina literatūru, dzeju, mūziku. Pēc manas pieredzes tas ir 99% gadījumu. Fotografēt — nospiest slēdzi — māk visi. Ja jau māk, tad kāpēc šodien operatoru izglītība ir visdārgākā un visprestižākā, kāpēc ir skolas, kurās pastāv kolosāli konkursi?

Es skoloju fotogrāfijā bērnus, jauniešus un pieaugušos arī tāpēc, ka šodien nav nekādas barjeras tam milzu foto atkritumu vilnim, kas nāk mums virsū. Ja apkārt mums nebūs skaistuma izjūtas, nebūs mākslas, nezinu, kur mēs nonāksim ar pliku tehnokrātiju. Māksla šodien Latvijā un Ukrainā ir nobīdīta otrajā plānā, bet māksla ir galvenais estētiskajā audzināšanā!”
Skolotājiem Anatols parādīja savu Krāslavas audzēkņu fotogrāfijas, kuri nodarbojas pie viņa studijā. Viņš arī norādīja uz lielu problēmu — jaunajai paaudzei trūkst pastāvīguma, Fotomāksla prasa titānisku darbu, vajag kolosālu pacietību un nemitīgu pašizglītošanos. Kad fotomākslinieks rādīja skolotājiem savus darbus, pedagogi iesaistījās diskusijā, mēģinot saprast, kā tapušas šīs fotogrāfijas, un skolotāji, jāatzīst, nebija tik apķērīgi, kā viņu skolēni. Tiesa, jāatzīst arī tas, ka skolēniem bija dažas būtiskas priekšrocības: viņi vispirms noklausījās Anatola lekciju, turklāt viens otrs no bērniem jau bija piedalījies līdzīgā pasākumā, kas pirms vairākiem mēnešiem notika Robežnieku bibliotēkā.

Šogad, visticamāk, diez vai mums divatā izdosies apmeklēt vēl kādu lauku ciematu vai skolu, bet tas nenozīmē, ka fotomākslinieku nevar aicināt ciemos jau tagad. Tas tikai atvieglotu braucienu plānošanu. Ja vēlmes pārsniegs mūsu iespējas, priekšroka tiks dota tiem pagastiem vai skolām, kur vēl neesam bijuši.

Juris ROGA

trešdiena, 2012. gada 28. novembris

piektdiena, 2012. gada 2. novembris

Ekskursija uz z/s "Guntiņi"

Ir iestājies rudens brīvlaiks, pats „ražīgākais” laiks bibliotēkas darbā. Jā, mēs lasām, spēlējam datorspēles, bet gribas kaut ko vairāk. Mums, robežniecēniem, ir paveicies, jo pie mums ir ko redzēt un ir kur aiziet ciemos. Nolēmām, ja būs labs laiks, 30. oktobrī plkst. 10 iesim ekskursijā uz z/s „Guntiņi” skatīties trušus un zirgus.
 Visiem ekskursijas dalībniekiem jau iepriekš bija silti ieteikts paņemt līdzi cienastu trusīšiem un zirgiem, kā arī nedaudz naudiņas, tā kā bija iecerēts nopirkt trušu gaļas konservus un aknas. Mums paveicās, jo laiks bija pasakains. Mūs satika Jevgēnijs Jeromenoks un divi viņa sargsuņi, sanbernāri Laki un Partos.
Saimniecības saimnieks mums sīki pastāstīja par saviem dzīvniekiem, trušus mēs pacienājām ar burkāniem. Pēc tam iepazināmies ar zirgu Rozi un diviem bērīšiem – Maigu un Janneli, tos uzcienājām ar maizi.
Ekskursijas beigās nopirkām truša gaļas konservus, kā dāvanu no saimnieka Jevģēnija dabūjām truša aknas. Izrādās, truša aknas ir tīri diētisks produkts, trušus par nedrīkst barot ar vitamīniem, tikai ar visu dabīgo.
Atgriežoties bibliotēkā mēs uzklājām galdu un ar gardu muti notiesājām visas delikateses.
Milzīgs paldies par laipno uzņemšanu Jevgēnijam Jeromenko no visiem ekskursijas dalībniekiem.



ceturtdiena, 2012. gada 25. oktobris

Ir sācies jaunais mācību gads


 
Ir sācies jaunais mācību gads. Tas ir liels prieks mums, Bērnu žūrijas ekspertiem. Robežnieku bibliotēka ieguva veselu grāmatu komplektu, izņemot vienu grāmatu.
Mūsu lasītāji aktīvi iesaistās projektā, oktobra beigās bija 24 dalībnieki. Būsim priecīgi, ja kāds mums vēl pievienosies. Ļoti ceram, ka žūrijas eksperti izlasīs visas piecas grāmatas, jo tos, kuri izlasīs visas piecas grāmatas, 2013. gada februāra beigās gaida balva no bibliotekāres – saldais galds.
Skolēni un viņu vecāki, nāciet pie mums! Pievienojieties mūsu kompānijai …

piektdiena, 2012. gada 28. septembris

Arī tā var atrasties bibliotēkā :)


Tā kā visi datori (līdz ar to arī krēsli pie datora) ir aizņemti, tad var arī uz celīšiem pastāvēt pie datora :)

ceturtdiena, 2012. gada 20. septembris

pirmdiena, 2012. gada 23. jūlijs

Ceļojums uz Itāliju

Vasara – pats skaistākais gadalaiks – saulīte, ūdens, atpūta un ceļojumi. Kas var būt labāks? Piemēram, ceļojums uz Itāliju, lieliska valsts ar bagātu vēsturi, tradīcijām un, protams, lielisku virtuvi ar pastām un picām.

 Mums, robežniecēniem, „aizbraukt” uz Itāliju neizdevās, taču mēs par to nesatraucamies. Mēs izveidojām maziņu Itāliju tepat bibliotēkā, konkrētāk – nolēmām izcept „īstu itāļu picu”.

 Lasītāji tika ielūgti apmeklēt šo pasākumu- degustāciju, līdzi ņemot pašu mīļāko picu pildījumu – desu, malto gaļu, sieru, krabju nūjiņas vai ko citu.

 Katrs dalībnieks veidoja savu picu, taču, neskatoties uz to, ka picas mīkla visiem bija viena, pēc garšas picas atšķīrās. Kopumā mums sanāca piecas picas ar dažādu pildījumu!

 Visi „Itālijas ceļotāji” ap pasākumu palika apmierināti. Sarunājām, ka pēc kāda laika varētu arī aizbraukt uz „Japānu”.

 Liels paldies visiem dalībniekiem
 


 

 

trešdiena, 2012. gada 6. jūnijs

pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

Laimīgu ceļu, devītie!

 

9. klases absolventi!
 
Ir pagājis jūsu dzīves posms Robežnieku pamatskolā.
Vēlu veiksmi, panākumus, dzīvesprieku turpmāk.
Neaizmirstiet savu dzimto skolu, arī bibliotēku. 
 
Ar sveicieniem,
jūsu bibliotekāre Rita
 

piektdiena, 2012. gada 11. maijs

Pasākums par Eiropas Savienību









9. maijā Robežnieku bibliotēkā 1.- 4. Klašu skolēniem tika rīkots pasākums par Eiropas Savienību.











Bērniem pieņemamā formā tika pastāstīts par ES vēsturi, par pašiem galvenajiem notikumiem, valstīm un ES simboliem. Skolēni noklausījās ES himnu, uzzināja, ka tā ir Bēthovena 9. simfonijas fragments un tajā nav vārdu.
 ES karogs ir 12 zvaigznes uz zila fona. Tāpēc, ka skaitlis 12 nozīmē harmoniju un pilnību.
 ES ir 11 oficiālas valodas, kurās tiek pārtulkoti visi dokumenti, likumi un direktīvas. ES dzīvo vairāk nekā 500 miljonu iedzīvotāju.
 Tā kā mēs arī esam ES iedzīvotāji, bet tiem ir jābūt drosmīgiem, izveicīgiem, radošiem, strādīgiem, tad arī bērniem tika piedāvāti interesanti konkursi uz izveicību, atjautību, ātrumu.
 Pasākuma beigās visi dalībnieki  dāvanā ieguva pavasara simbolu – tulpi, kā arī krāsainu balonu ES karoga krāsā.
 Liels paldies visiem pasākuma dalībniekiem

 Jūsu bibliotekāre Rita
 

 


pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Mēs Bērnu žūrijā


Katru gadu mūsu bibliotēka aktīvi piedalās Bērnu žūrijā. Paši aktīvākie piedalās arī citos pasākumos. Martā mēs piedalījāmies Maxima Brothers izsludinātajā konkursā. Diemžēl par uzvarētājiem nekļuvām, toties palika prieks no piedalīšanās.
 

otrdiena, 2012. gada 27. marts

Saulīte :)





Šogad Indras pagasts organizē masu pasākumu, kur galvenā vieta tiek ierādīta Saulei. Indras pagasta ideja mums, robežniecēniem, ļoti iepatikās, kā rezultātā Robežnieku pagasta bibliotēkā viesojās trīs burvīgi ciemiņi:


1. Saulīte, mīļa un smaidoša;


2. Zelta zivtiņa, kura, mūsuprāt, izpildīs Indras un Robežnieku iedzīvotāju trīs karstākās vēlēšanās;


3. Bērnu čībiņas Saulespuķes veidā, kas bērniem vienmēr rādīs pareizo ceļu.

Šie visi trīs meistardarbi ir tapuši ar mūsu meistares Irinas Buko rokām. Liels viņai paldies un panākumus turpmāk.



ceturtdiena, 2012. gada 15. marts

Skolēni brīvajā laikā bibliotēkā

Attēlā Robežnieku pamatskolas 3. klases skolnieki
Jūlija Rakovska un Raivis Korsaks

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

Šalles, šallītes ...

   Lai kāda būtu situācija pasaulē, valstī, novadā, pilsētā vai mazā ciematā, sievietei, meitenei vienmēr gribas izskatīties skaisti, moderni un eleganti.




Mūsu pagasta sievietes šajā jautājumā nekādi neatšķiras no citām sievietēm pasaulē. Šoziem, pateicoties palīdzei Irinai Buko, mēs apguvām modernu šaļļu adīšanu. Rezultātā priecīgas bijām ne tikai mēs pašas, bet arī mūsu draugi, paziņas, radi, kuriem dāvanā tika uzadītas šalles.

piektdiena, 2012. gada 10. februāris

Būs grūti, bet paveicami

Avots:

Ezerzeme
10. februāris, 2012

Piektdien pēc Robežnieku pagasta bibliotēkas un vietējo fotoamatieru iniciatīvas notika interesentu tikšanās ar Ukrainas fotomākslinieku savienības biedru, fotomākslinieku Anatolu Kauškali, lai vienotos par iespējamo apmācību kursu fotogrāfijā. Žēl, ka lielā sala dēļ nevarēja ierasties visi gribētāji arī no centram attālākajām vietām. Pagaidām grupa ir tikai komplektācijas stadijā, taču interesentu netrūkst. Cerams, ka pēc pirmās tikšanās plinte netiks mesta krūmos.


Tikšanās dalībnieki acīmredzami bija gaidījuši daudz mazāk, nekā jau pirmajā reizē viņiem tika piedāvāts, un bija pārsteigti par profesionālu pieeju lietām. Fotomākslinieks uzsvēra, ka nodarbību galarezultātam jābūt atspoguļotam fotoizstādē, kas, protams, nozīmē palielus izdevumus lauku iedzīvotāja maciņam — nauda nepieciešama fotogrāfiju kopēšanai un ierāmēšanai. Turklāt būs jārisina arī transporta jautājums, jo nopietnas lietas nevar iemācīt tikai un vienīgi no attāluma.

Tālab šodien ir atklāts jautājums, vai iniciatori paši spēs atrast atbalstu pārvaldē un pašvaldībā? Bet varbūt interneta plašumos ieraudzīs kādu atbilstošu projektu, kurā varētu piedalīties? Varbūt Robežnieku pusē ir kāds turīgāks uzņēmējs, kurš ieinteresēts atbalstīt šādu iniciatīvu. Iespējams, der apsvērt arī Indras iedzīvotāju iesaistīšanu jaunajā aktivitātē — kopīgiem spēkiem parasti var sasniegt vairāk. Varbūt vērts dziļāk izpētīt Ezernieku bibliotēkas pieredzi, kur pērn veiksmīgi realizēta pilotakcija “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto” ar ļoti līdzīgu mērķi — iesaistīt pagasta iedzīvotājus vietējo notikumu, pasākumu, dabas ainavu atspoguļošanā, noslēgumā sarīkojot izstādi. Pašu iedzīvotāju rokās ir risināt šos jautājumus, paturot prātā, ka ar savu darbu jāpierāda, cik nozīmīgas viņiem un vietējai sabiedrībai kopumā ir šīs aktivitātes, kuras apvieno visu gadagājumu paaudzes. Anatols no savas puses sola nodrošināt... smagu darbu. Jā, jā, cītīgu un smagu darbu tiem, kuri vēlas gūt vismaz kādus panākumus, vismaz kaut ko iemācīties. Varbūt pat līdz asarām, līdzīgi, kā bija Ezerniekos, strādājot ar šī ciemata fotomīļiem. Tostarp visi apzinās, ka tieši smagais darbs varētu kļūt par klupšanas akmeni: kurš sponsors vai skolotājs gan vēlas, lai iesāktais paliek pusratā? Arī šis jautājums tika vispusīgi izrunāts, un klātesošie bija vienisprātis — ja jau dara, tad sakostiem zobiem līdz galam. Tikšanās pie tējas galda ilga vairākas stundas un nemanot pārgāja no organizatoriskas dabas jautājumiem pie jaunu zināšanu apguves un pat īsas praktiskās nodarbības fotogrāfijā. Galds tika nolikts telpas centrā, nesenie tējas dzeršanas rīki pārtapa rekvizītos un dažu klātesošo rokās parādījās līdzpaņemtie fotoaparāti. Noguruši, bet starojošām sejām bērni un pieaugušie pauda gandarījumu par šo tikšanos, kurā uzzināja daudz jauna un interesanta.

Neapšaubāmi, šo to arī iemācījās un par lielu pārsteigumu saņēma pirmo mājasdarbu. Taču atkal un atkal no pieaugušo mutes izskanēja šaubas par to, vai izdosies rast dzirdīgas ausis un iegūt atbalstu šīm nodarbībām. Kopā ar Anatolu nācās vēl un vēl skaidrot, ka neviens jau neklausīsies tukšos solījumos, vajag argumentus, neviens jau neko nepienesīs uz paplātes, pašiem jāmeklē iespējas, jāpierāda, jācīnās. Šķīrāmies uz optimistiskas nots, savas koordinātes sazināšanās nolūkā Anatolam atstāja pat tie, kuri vienubrīd bija gatavi no šīs ieceres atteikties. Līdz vasarai, kad ir visiem pieņemamākais laiks lielākajām aktivitātēm, vēl ir kāds brīdis, lai visu saliktu pa plauktiņiem. Izdosies — labi, tie, kuri būs sākuši šodien, rīt varēs palīdzēt jaunpienācējiem. Neveiksmi šī iniciatīva vairs nepiedzīvos jau tālab vien, ka šodien nav daudz piemēru, kad savas jomas profesionālis velta vairākas stundas laika cilvēkiem, par to neko nepaprasot pretī un saņemot vien sirsnīgu paldies. Pat šī viena diena Robežnieku fotomīļiem jau bija liels ieguvums. Tā, lūk!

Taisnību sakot, ar veiksmīgi realizēto projektu un noslēguma izstādi Ezernieku bibliotēkā “3i — ieraugi, iekadrē, ievieto” Dagdas novads šobrīd ir solīti priekšā Krāslavas novadam. Bet vismaz dažiem Krāslavas novada deputātiem noteikti ir pozitīvas ambīcijas ne- atpalikt un varbūt pat pārspēt kaimiņu novadu, teiksim, ar divu pagastu iedzīvotāju iesaistīšanu apmācībā un vēl lielāku konkurenci, kas viennozīmīgi dotu vēl kvalitatīvāku izstādi. Redz, paši iedzīvotāji ir iedevuši labas kārtis rokās, ka tik ievēlētie politiķi mācētu tās gudri izspēlēt!

Juris ROGA

Spokojas Robežniekos

Avots:
Ezerzeme
10. februāris, 2012

Robežnieku tautas bibliotēka jauno 2012. gadu iesāka ar... “Spoku vakaru”, informēja tautas bibliotēkas vadītāja Rita Kovaļevska.


Pasākums tika organizēts kopā ar pamatskolas 5.- 9. klašu skolēniem. Nekas briesmīgi spocīgs tajā nebija, taču spoki bija gan. Bērni izpildīja dažādus uzdevumus un piedalījās konkursos. Katrai klasei vajadzēja maksimāli izpausties — prezentēt spokus, izspēlēt jautras stafetes, piedalīties zīmējumu konkursā, salasīt Tēvoča Džo “ķermeņa daļas”. Kā jebkurā biblio- tēkas rīkotajā pasākumā, arī šajā neiztika bez uzticamiem palīgiem. Paldies Irēnai Kozindai, Ingai Babiško, Inārai Murānei, kā arī klašu audzinātājām Ludmilai Boločko, Ļubovai Juhņevičai, Irinai Medzjutai, Maijai Šemelei un Irēnai Truskovskai, kuras aktīvi līdzdarbojās.

Juris ROGA

ceturtdiena, 2012. gada 26. janvāris

Spoku vakars








Ir sācies jaunais – 2012. gads. Robežnieku bibliotēka kopā ar pamatskolas 5.- 9. klašu skolēniem 20. janvārī organizēja pasākumu „Spoku vakars”.


Bērniem tika izdomāti dažādi uzdevumi un konkursi, kuros klasei vajadzēja izpausties – prezentēt spokus, izspēlēt jautras stafetes, piedalīties zīmējumu konkursā, salasīt Tēvoča Džo „ķermeņa daļas”. Kā vienmēr, uzvarēja, protams, draudzība.


Kā jebkurā bibliotēkas rīkotajā pasākumā neiztika bez uzticamiem palīgiem – Irēnas Kozindas, Ingas Babiško, Ināras Murānes. Liels paldies jums, palīgi.


Aktīvi pasākumā līdzdarbojās arī klašu audzinātājas – Ludmila Boločko, Ļubova Juhņeviča, Irina Medzjuta, Maija Šemele, Irēna Truskovska. Paldies Jums, cienījamās skolotājas.

pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

Robežniekos paši cepa piparkūkas

Avots:
Ezerzeme - (2012, 13. janvāris)

Gada nogalē Robežnieku bibliotēka sarīkoja aizraujošu pasākumu pamatskolas 3. klases skolēniem un viņu klases audzinātājai Ainai Kudiņai.
Bibliotēkas vadītāja Rita Kovaļevska pastāstīja, ka šī pasākuma galvenais mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar kādu no daudzajām Ziemassvētku gaidīšanas tradīcijām, kas raisītu bērnos interesi un vēlmi pašiem kaut ko darīt. Pēc idejas tālu nebija jāiet — mūsu mazajā Latvijā ir savs Ziemassvētku elements, proti, cepumi ar pipariem. Ne jau tādi, kas muti dedzinātu un liktu saviebt seju dažādās grimasēs, bet ļoti garšīgi — ģimenēs iecienīts Ziemassvētku našķis. Piparkūku cepšanas laikā telpa piepildās ar neaprakstāmu aromātu, jo piparkūku sastāvā ir milti, sviests, cukurs, medus, sīrups, pipari, ingvers, krustnagliņas, kanēlis, kardamons, koriandrs. Vēl katrā mājās izceptajā Ziemassvētku piparkūkā ir ieguldīta milzīga mīlestība, centīgs roku darbs, labas domas un patiess svētku gaidīšanas prieks. Citādi nemaz nevar būt, jo tās ir Ziemassvētku piparkūkas!

“Bibliotēkā bērni uzģērba pavāra darba apģērbu un katrs savām rociņām veidoja cepumus,” stāsta bibliotekāre. “Katrs vienā no paša darinātiem cepumiem ierakstīja sava vārda pirmo burtiņu. Bibliotēkā notika arī pats cepšanas process. Pa to laiku, kamēr piparkūkas cepās, bērni rakstīja vēstules Ziemassvētku vecītim, aizdedzināja sveces un izteica laba novēlējumus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Gatavos cepumus visi baudījām, piedzerot klāt augļu sulu. Pasākums noslēdzās ar balonveidīgā lukturīša palaišanu un bērnu labajiem novēlējumiem savam pagastam un iedzīvotājiem.”

Juris ROGA