Meteņus nosvinēja visi kopā

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/metenus-nosvineja-visi-kopa.html

21. februārī Joņinu bibliotēkā tika svinēti Meteņi.

Šie svētki jau kļuvuši par tradicionālu pasākumu, kas pulcē trīs bibliotēku - Joņinu, Robežnieku, Indras - lasītājus.

Bibliotekāres sagatavoja konkursus, spēles, balvas, lasītāji iepriecināja ar saviem kulinārijas šedevriem un aktīvu līdzdalību.

 

Viesi no Indras bibliotekāres Romualdas Žurakas vadībā piedāvāja klātesošajiem interesantas viktorīnas un priecēja ar saviem pārsteigumiem – pašu rokām izgatavotiem suvenīriem - lādītēm, magnētiem, dekoratīviem paliktņiem, īstiem amatnieku šedevriem. Visi bija sajūsmā.

 

Pasākuma saimniece Žanna Juhņeviča pacentās gods godam. Viņa sagatavoja gan gardus cienastus, gan jautrus konkursus, izraisot dalībniekos īstu smieklu vētru.

Viesi no Robežniekiem pārsteidza ar kulinārijas gardumiem – pankūku torti no Zinas Buko, neparastu tiramisu no Ilzes Mančinskas, garšīgām vafelēm no Irēnas Kozindas un kefīra pankūkām no Ingas Babišķo.

 

Meteņu galveno simbolu – Salmu lelli – izgatavoja Olga Blaževiča. Tas viņai izdevās kā vienmēr lieliski.

 

Pasākumu fotografēja Staņislavs Piciļevičs. Mēs nevarējām neapsveikt viņu sakarā ar svarīgu notikumu – viņa tēva Staņislava Piciļeviča fotoizstādes „Cilvēks, daba, darbs” atklāšanu Krāslavas muzejā.

 

Bibliotekāres Žanna Juhņeviča, Romualda Žuraka, Rita Kovaļevska izsaka pateicību visiem dalībniekiem un pagasta pārvaldei par pasākuma atbalstīšanu.

Staņislava Picileviča foto

Izstāde "Cilvēks. Daba. Darbs"

 

Šī gada 19. februārī Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē Pils ielā 10 tika atklāta Stanislava Piciļeviča (1931-2010) fotogrāfiju izstāde "Cilvēks. Daba. Darbs"

Stanislavs Piciļevičs dzimis 1931. gada 12. janvārī Robežnieku pagasta Skuķos. Skolas gaitas uzsāka Pustiņas 6-klasīgajā pamatskolā, no 1942. līdz 1943. gadam mācījās Pleiku baltkrievu tautskolā. No 1948.gada Stanislavs strādāja kolhozā “Znamja Pobedi” un veica kalēja, galdnieka, biškopja pienākumus, kādu laiku bija arī Joninu ciema padomes tautas nama vadītājs Skuķos. No 1952. – 1955. gadam dienēja armijā. Pēc dienesta Stanislavs strādāja un turpināja mācības. 1962. gadā pabeidza Pustiņas 7-klasīgās skolas vakara nodaļu.

Ilgus gadus Stanislavs bija ārštata korespondents Krāslavas rajona avīzē “Socialističeskij putj”, vēlāk - “Komunisma Ausma” (“Zarja komunizma”). Ar panākumiem piedalījās daudzās foto izstādēs gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām. Stanislavs Piciļevičs uzturēja sakarus ar citiem fotoamatieriem. Savā dzīvojamā mājā viņš bija iekārtojis nelielu fotolaboratoriju.

Stanislavs Piciļevičs labprāt fotografēja bērnus, ziedus, putnus, kā arī dažādas sadzīves ainas un notikumus savā apkaimē. Ar laiku pievērsās arī mākslas fotogrāfijai. Staņislava fotoattēliem raksturīgs savdabīgs skatījums uz notikumiem, radošums un sirsnīga attieksme pret dzīvi.
Stanislavs Piciļevičs miris 2010. gadā, atdusas Robežnieku kapos.

Sava tēva iesākto, cienīgi turpina viņa dēls Stanislavs Piciļevičs, arī viņš aizrāvies ar fotografēšanu. Daudz interesantu neatkārtojamu foto varam redzēt Interneta lappusēs.

Vēlam Stanislavam stipru veselību un veiksmi radošajā darbā.

 

Zināšanai

Aicinam uz pasākumu

Robežniekos lej sveces

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/robezniekos-lej-sveces.html

11. februārī Robežnieku bibliotēkā norisinājās izglītojošs pasākums „Sveču liešanas darbnīca”. Pieredzējis biškopis Žans Buko pastāstīja apmeklētājiem par savu darbu un parādīja meistarklasi par to, kā izgatavot sveces.



Uz pasākumu bija ieradušies gan pieaugušie, gan bērni, Žanam izdevās interesanti un uzskatāmi pastāstīt par bitēm, medu un vasku. Bērni uzzīmēja bites un biškopja vadībā izgatavoja savu sveci, bet pēc tam visi varēja paskatīties, kā vasku ielej silikona formā.

Pieaugušajiem, protams, viss bija izstāstīts detalizētāk. Žans prezentēja sveci, ko darināja vēl viņa tēvs – Mečislavs Buko, kurš bija biškopis un vairāku gadu garumā arī skolotājs Robežnieku pamatskolā.

 

Žanam uzdeva daudz dažādu jautājumu gan par medu un bitēm, gan par ziedputekšņiem, un profesionālais biškopis lieliski tika galā ar visiem jautājumiem.

Žans ir gandarīts par to, ka viņa darbam ir turpinātāji – vecākais dēls Āris (viņam ir divas bišu dravas) un jaunākais Ričards, kurš vēl mācās skolā, taču jau ir ļoti nopietni aizrāvies ar biškopību un paša rokām izgatavojis savu pirmo bišu stropu.

 

Visi pasākuma dalībnieki izsaka lielu pateicību Žanam, novēl viņam panākumus darbā un stipru veselību.

 

Rita Kovaļevska,
bibliotēkas vadītāja

Meistarklase notikusi

6.februārī bibliotēkā notika mājas čībiņu adīšanas meistarklase.

Interesentus adīt mācīja Sabīne Puncule. Sabīne ar adīšanu sāka nodarboties pēc aiziešanas pensijā, mācoties no grāmatām. Sapulcējušies ne tikai mācījās adīt, bet labprāt dalījās ar savas dzīves interesantiem faktiem, kulinārijas receptēm.

            Šādas pulcēšanās un sarunas ar cilvēkiem darbojas ne sliktāk kā psihologs.

Visiem dalībniekiem liels paldies!

 

 

Afiša

Drošāka interneta diena 2020

Veselīgs uzturs pašu dārzos

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/veseligs-uzturs-pasu-darzos.html

Mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā cilvēkiem piemirstas regulāri rūpēties par savu veselību. Diemžēl nereti rūpes par veselību nereti sākas vien tad, kad tās mums paliek arvien mazāk un mazāk. Taču veselība nepieciešama katram cilvēkam, lai viņš justos laimīgs, apmierināts ar dzīvi, izveidotu stipru ģimeni, audzinātu bērnus utt. Lai tas viss un vēl daudz kas cits būtu, jāievēro veselīgs dzīvesveids.

Šai tēmai veltīts pasākums nesen notika Robežnieku bibliotēkā. Pārrunāt veselības jautājumus ieradās vairāki mūsu iedzīvotāji, kas pārstāv dažādas profesijas. Nolēmām, ka galvenais diskusijas akcents būs par veselīgu uzturu, konkrēti bija vēlme dalīties pieredzē par visiem labi pazīstamo un bezmaz katra laucinieka mazdārziņā pieejamo burkānu. Kas īsti ir šis oranžais dārzenis, cik labs, kāds ieguvums no tā mūsu veselībai, un kā to var labāk lietot uzturā?

Tautā šo dārzeni - burkānu - sauc dažādi: „zaķa kartupelis”, „jaunības produkts”, „skaistuma karalis”. Šis dārzenis ir neaizvietojams vitamīnu, minerālvielu u.c. organismam nepieciešamu elementu avots. No burkāniem var pagatavot ļoti daudz ēdienu, noteikti šī populārā sastāvdaļa ledusskapī ir katram. Mēs, pasākuma dalībnieki, nolēmām izmēģināt vienu oriģinālu recepti „Burkāni - pīrāgs mīļajam”.

Liels paldies visiem, kas ar savu līdzdalību atbalstīja šo pasākumu!

Rita Kovalevska,
bibliotēkas vadītāja


Liels paldies visiem, kas ar savu līdzdalību atbalstīja šo pasākumu!
Rita Kovalevska,
bibliotēkas vadītāja

Aicinam uz meistarklasi

Pasākumu plāns februārī